Kad vadītājs pats „savāra ziepes“

Iespējams, nevienam nav jaunums, ka mēs paši veidojam savu realitāti. Īstenība ir neitrāla, mēs paši tai piešķiram jēgu un krāsu.

Iespējams, nevienam nav jaunums, ka mēs paši veidojam savu realitāti. Īstenība ir neitrāla, mēs paši tai piešķiram jēgu un krāsu. Piemēram, aiz loga apmācies, līst lietus.

Viens domās:- O,… cik gan ilgi vēl gaidīt pavasari?!

Cits: – Cik brīnišķīgs laiks, miers, var apsēsties un ar baudu pastrādāt! Bet pats fakts ir pilnīgi neitrāls: apmācies, līst lietus.

Darbā saskaramies arī ar situācijām, uz ko var raudzīties caur dažādām «brillēm». Piemēram, darbinieks pauž neapmierinātību

Vadītāja iespējamie viedokļi:

• Viņš nav izgulējies;
• Viņam ir problēmas;
• Viņš nav apmierināts;
• Parunās un pārstās;

Taču šajā faktā var saskatīt arī draudus sev:

• Tik daudz viņā investēju, bet joprojām nav apmierināts!
• Cik nepateicīgs cilvēks!
• Izrāda neapmierinātību un tūliņ ar to aplipinās citus.
• Viņš nenovērtē, cik daudz viņam dodu.

Protams, tā domādams, tūliņ sadusmosies, un Tevi pārņems negatīvas emocijas, kas neuzlabos veselību ne vadītājam, ne arī komandai, neuzlabos darba atmosfēru.

Vēl labāk sapulces laikā ir redzēt vadītāja rīcību, īpaši viņa nesavaldību, ko radījis konstatētais risks. Risks vadītāja statusam, vērtībām, ideju pareizībai, nozīmīguma sajūtai, uzņēmuma nākotnei, komandas labklājībai. Kad redzam briesmas, informāciju traktējam subjektīvi, caur savu personīgo prizmu. Tas arī nozīmē, ka zaudējam objektīvu spriestspēju un vēsu prātu. Sekas tam ir paredzamas, un ar tām esam saskārušies: darbiniekam ir bail izteikt savu viedokli, vadītājs tiek uzskatīts par neadekvātu, nespējīgu pieņemt pareizus lēmumus, vāju.

Piemēram, darbinieki sapulces laikā klusē. Vadītājs sāk uztraukties:

• Viņiem nav interesanti.
• Viņi nav motivēti.

Pati situācija ir neitrāla – darbinieki klusē. Klusēt viņi var dažādu iemeslu dēļ:

• Nevēlas izskatīties nekompetenti.
• Nav ko teikt.
• Neredz vajadzību.
• Pieraduši, ka vadītājs pats visu pateiks un izlems.

Ja šajā situācijā saskatīsi briesmas (briesmas sava darba kvalitātei – „es, šķiet, esmu slikts vadītājs“, „darbiniekam mūsu uzņēmums ir vienaldzīgs“), tikai sadusmosies, taču nekāda labuma no tā nebūs.

Vadītājam kā mantra ir jāatkārto, ka situācija ir neitrāla, jāraugās uz to vaļējām, neitrālām acīm, un nav jāļauj negatīvām emocijām gūt virsroku.

Tikai tā var saglabāt skaidru domāšanu un vēsu prātu, pieņemt pareizus, vadītāja cienīgus lēmumus.

Dr. Alisa Miniotaite, vadības un līderības eksperte, ALISA MANAGEMENT LABORATORY dibinātāja, ICC koučinga trenere Baltijas valstīs, Žinių radijo pārraides Lyderio dilema autore.

#lyderiodilema